Gan jau katrai no mums ir bijis brīdis, iespējams, pēc kārtējās algas samazināšanas vai valdības paziņojuma, ka valstij nav naudas un viss tiks apgriezts, kad ir gribējies tūlīt pat sakrāmēt čemodānu un braukt prom uz ārzemēm. Domājot par valstīm, uz kurām būtu vērts braukt, espati.lv veica apskatu par situāciju Eiropas Savienības valstīs.
Izpētot pēdējā laika statistiku, nākas secināt, ka 2009. gada jūnija darba tirgus situācija Eiropas Savienībā turpina pasliktināties – bezdarba līmenis pieaug, brīvo darba vietu skaits samazinās, bet darbavietu samazinājums turpina pārsniegt darbvietu palielinājumu, ziņo Eiropas Komisija.
Kaut arī kopējā aina šķiet drūma, situācija sāk stabilizēties un atsevišķos segmentos pat vērojamas uzlabošanās pazīmes. Kopumā 9 mēnešu periodā no 2008. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam darbvietu samazinājums pārsniedz palielinājumu aptuveni 3 reizes - notikuši 640 000 darbvietu samazinājumu, bet izveidots vien 219 000 jaunu darba vietu. Šogad jūnija mēneša darbvietu skaita samazinājumu – palielinājumu attiecība ir 50 000 darbvietu samazinājumu gadījumu pret 10 000 jaunu darbvietu jeb palielinājumu. Visvairāk darbvietu samazinājumu pēc atlaisto cilvēku skaita reorganizācijas rezultātā bijuši Francijā – 19 625 darba vietu, Lielbritānijā – 11 528, Čehijā – 3 070, Polijā – 2 310, Vācijā – 1 960 un Grieķijā – 1 950 darba vietu. No visiem darba vietu samazināšanas gadījumiem 33 000 jeb aptuveni divas trešdaļas notikuši divās nozarēs - izglītībā un ražošanā.
Neskatoties uz to, ka ražošanas nozarē bijis viens no lielākajiem darba vietu samazinājumiem, šajā pašā nozarē ir bijis ievērojams darba vietu skaita palielinājums – 8 000 no 10 000 jaunu darbvietu jeb palielinājumu 2009. gada jūnija mēnesī. Kopumā 9 mēnešu periodā no 2008. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam darbvietu palielinājumu visvairāk notikuši ražošanas un mazumtirdzniecības nozarēs. Joprojām turpina kristies brīvo darba vietu skaits, tomēr kopumā vakanču skaits ir normas robežās – piemēram, Lielbritānijā un Vācijā šobrīd ir pieejamas 484 000 brīvas darba vietas.
Aizvien vairāk cilvēku vēlas strādāt Lielbritānijā un Īrijā, Ziemeļeiropas valstīs un Vācijā. Vislielākā interese ir izrādīta par Lielbritāniju – 39% klientu, kam seko Norvēģija ar 23% un Dānija – 19%. Darbam interesējošās profesijas ārzemēs ir dažādās nozarēs – lauksaimniecībā, būvniecībā, viesnīcu un restorānu, transporta un kokapstrādes nozarēs. Vislielākā interese – 43% klientu - ir par vienkāršo profesiju strādnieka darbu. 28% interesējas par darbu lauksaimniecībā, bet 15% būvniecībā, 10% - viesnīcu un restorānu personālā, kam seko darbi transporta un kokapstrādes nozarēs.
Lūk, statistika par bezdarba līmeni Eiropas valstīs. Kā
neveiksmīgākās valstis minamas - Spānija (bezdarba līmenis 17,4%), Latvija (16,1%), Lietuva (15,5%), Igaunija (11,1%), Īrija (10,6%) un Slovākija (10,5%).
Viduvējs bezdarba līmenis ir šajās valstīs - Zviedrija (bezdarba līmenis 8%), Somija (7,4%), Polija (7,7%), Vācija (7,6%), Francija (8,8%), Portugāle (8,5%), Itālija (6,9%), Ungārija (9,2%), Beļģija (7,3%), Lielbritānija (6,6%), Grieķija (7,8%) un Malta (6,7%)
Apskatot bezdarba tendences Eiropas Savienībā, jāsecina, ka
vislabākā situācija ir šajās valstīs - Dānijā (bezdarba līmenis 5,7%), Nīderlandē (2,8%), Čehijā (5,5%), Austrijā (4,5%), Rumānijā (5,8%) un Bulgārijā (5,9%) un Kiprā (4,9%).
Pēc skaitļiem ir sarežģīti saprast reālo situāciju ārzemēs. Vislabāk par darba tirgu ārzemēs var pastāstīt cilvēki, kuri jau strādā citās zemēs un var vērtēt reālo situāciju.
espati.lv jautā Vai ir vērts braukt prom un meklēt labāku dzīvi ārzemēs?
Valdis (38 gadi) strādā Norvēģijā loģistikas kompānijā: „Pirms diviem gadiem, zaudējot darbu Latvijā, uzreiz sāku apsvērt domu par darbu ārzemēs. Sākumā aizbraucu uz Īriju, taču sapratu, ka tas nav priekš manis. Man ir ģimene un es nevaru būt prom tik ilgu laiku. Meklējot citus variantus, uzzināju, ka Norvēģijā ir iespējams dabūt kravas mašīnas šofera darbu. Nokārtoju visas nepieciešamās lietas ar dokumentiem, un devos uz Skandināviju. Tagad jau divus gadus strādāju tur un katru trešo nedēļu braucu mājās īstā atvaļinājumā. Krīzes pazīmes ir redzamas arī Norvēģijā – pirms gada loģistikas kompānijā strādāja vairāk nekā 300 cilvēki, bet tagad palikuši tikai 200. Taču kopumā valstī nav tik spilgtas krīzes pazīmes kā Latvijā. Ja ir valodu zināšanas un darba pieredze, tad Skandināvijā var atrast darbu pat šajos laikos.”
Ketija (23 gadi) ir darba meklējumos Īrijā: „Pirms pusgada darbā bija štatu samazināšana, un es paliku bez darba. Strādāju par biroja administratori un, kā zināms, tagad ir grūti atrast darbu – uz vienu vietu 300 cilvēki. Pēc divu mēnešu meklējumiem izdomāju doties uz Īriju pie draugiem. Jau divus mēnešus kā esmu te un pagaidām nevaru atrast darbu, jo reālā situācija ar darba iespējām šeit ir bēdīga. Te ir daudz cilvēku, kuri jau vairākus gadus sēž mājas bez darba vai strādā tikai dažas dienas nedēļā. Taču, es ceru, ka tomēr darbu atradīšu, jo Latvijā es pagaidām neredzu iespējas atrast darbu.
Zane (26) jau vairākus gadus dzīvo Itālijā: Pēc studijām augstskolā man gribējās piedzīvot kaut ko īpašu, jaunu un tieši tajā laikā saņēmu piedāvājumu doties uz Itāliju un noteiktu laiku – brīvprātīgais darbs. Devos uz Itāliju pārvaldot tikai angļu valodu, taču jau pēc diviem nodzīvotiem mēnešiem tur, sapratu, kā tā ir valsts, kurā es vēlos dzīvot. Taču, līgums gāja uz beigām un es atgriežos Latvijā. Nodzīvojot mājās divus mēnešus, es sapratu, ka vēlos atpakaļ. Dzīvojot Rīgā es sāku meklēt darbu Itālijā, un man izdevās atrast darbu Milānā, kur jau trīs gadus dzīvoju. Itālijā man kā darbiniekiem ir laba priekšrocībā – es labi pārvaldu angļu un krievu valodas. Itālieši ir tāda nācija, kurai ir slinkums mācīt citas valodas, un cilvēki, kuri pārvalda citas valodas ir labas iespējas iegūt labu darbu. Šobrīd es strādāju loģistikas kompānijā par mārketinga vadītāju. Darba iespējas ir labas, taču, lai iegūt labu darbu vajag meklēt un iespējams pagaidīt kādu laiku, taču tās ir tā vērts. Nodzīvojot trīs gadus Itālijā, varu droši teikt, ka Itālija man nav pievīlusi.
Diāna (22 gadi), pirms diviem mēnešiem aizbrauca uz Itāliju: Zaudējot darbu, štata samazināšanas, es sapratu, ka vairs negribu meklēt šeit darbu, bet vēlos doties prom. Izvēle krita uz Itālijas dienvidiem, jo pirms kāda laika tur biju studijas, apmaiņas programmā. Nopirku biļeti uz vienu pusi, un jau tagad dzīvot divus mēnešus Itālijā, neliela pilsēta Bari. Ar darbu problēmu nav, šobrīd man ir divi darba piedāvājumi, kultūras nozarē, atliek tikai izvēlēties. Itālija mani uzpirka ar smaidošies un atvērtiem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz to, ka tu esi svešinieks, neesi viņa draugs, labprāt tev palīdz. Pašlaik tikai Itālijā es redzu realizāciju un iespēju attīstīties.
Avots:
EU Employment Situation and Social Outlook, Monthly Labour market Monitoring Report – July 2009, vairāk informācijas -
šeit
