Kas ir laulības līgums?

Kaut arī, iestūrējot laulības ostā, ikviens no mums cer, ka tas būs uz mūžu, tomēr ne pārāk iepriecinošā statistika par šķirtajām laulībām un cilvēku vēlme pēc zināmas stabilitātes liek arvien vairāk aizdomāties par laulības līguma nepieciešamību. Nevar noliegt – laulības līguma noslēgšanu kāds no laulātajiem var uztvert kā uzticības krīzi, tomēr, lai cik kristālskaidri arī būtu laulāto nodomi, stāvot pie altāra, dzīvē var gadīties dažādi. Tāpēc ar katru gadu aug to cilvēku skaits, kuri izvēlas savas laulāto mantiskās attiecības sakārtot ar laulības līgumu. Salīdzinājumam – 2002. gadā tika reģistrēti 598 laulības līgumi, 2004. gadā – 1058, 2006. gadā – 1294, bet 2008. gadā – 1330 laulības līgumu (dati: Lursoft).

Laulības līgums ir līgums, ar ko laulātie nodibina, groza vai izbeidz savas laulāto mantiskās attiecības (par laulāto mantu, kas jau ir un kas vēl būs), un to var slēgt gan pirms laulības, gan pēc tās (tomēr to reģistrēs tikai pēc laulības noslēgšanas). Laulības līgums ir jāslēdz pie notāra (tas ir notariāls akts, par ko jāmaksā valsts nodeva, sākot no LVL 50, atkarībā no mantas), klātesot abiem laulātajiem un nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim, ja viens no laulātajiem ir nepilngadīgs. Šāda līguma slēgšanai pilnvarojums nav pieļaujams. Svarīgi atcerēties, ka laulības līgums paredz tikai laulāto mantas apvienošanas vai sadales kārtību, bet ne citas materiālās saistības vai pienākumus gadījumā, ja laulība tiek šķirta. Laulības līguma noslēgšana neietekmē mantošanas tiesības – laulātais vienmēr mantos otra laulātā mantu.

Pastāv divu veidu laulības līgumi.

1. Par laulāto mantas šķirtību – paredz, ka katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības piederējušu mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā (piemēram, ja māja reģistrēta uz sievas vārda, tad pēc šķiršanās tā paliks sievai, neskatoties uz to, ka naudu mājas iegādei deva arī vīrs). Laulātais nevar rīkoties ar otra laulātā mantu bez tā piekrišanas. Laulāto mantas šķirtības gadījumā katrs laulātais par saviem parādiem atbild ar savu mantu.
2. Par laulāto mantas kopību – paredz, ka laulātajiem pirms laulības piederējusī, kā arī laulības laikā iegūtā manta (izņemot atsevišķus izņēmumus) ir apvienota vienā kopīgā nedalāmā lielumā. Laulības līgumā abi laulātie vienojas, kurš no viņiem būs mantas kopības valdītājs (vīrs, sieva vai abi kopīgi). Tomēr, pastāvot laulāto mantas kopībai, tajā neietilpst manta, ko laulības līgumā laulātie noteikuši par katra atsevišķu mantu – katrs laulātais ar savu atsevišķo mantu rīkojas patstāvīgi (ieteicams noslēgt atsevišķu līgumu par laulāto atsevišķas mantas šķirtību).  Laulātais atbild tikai ar savu atsevišķo mantu par: (1) saistībām, ko viņš noslēdzis tikai uz sava rēķina vai bez otra laulātā piekrišanas; (2) saistībām, ko viņš noslēdzis, aizskarot otram laulātajam piešķirtās tiesības uz mantas kopībā ietilpstošo mantas valdījumu. Par saistībām, kas rodas laulātā neatļauto darbību dēļ, atbild ar viņa atsevišķo mantu, bet ar mantas kopībā ietilpstošo mantu tikai tad, ja vainīgā laulātā atsevišķās mantas nepietiek. Svarīgi – ja vienam no laulātajiem ir kaut kādi parādi, tos attiecinās uz abu laulāto kopīgo mantu, arī to, kas iegādāta pirms laulībām. Līdz ar to, ja vīrs nevar nomaksāt ģimenes dzīvokļa iegādei paņemto hipotekāro kredītu, tad par parādu būs jāatbild ar abu laulāto kopīgo mantu.

Jāpiebilst, ka visbiežāk tiek slēgti laulības līgumi par mantas šķirtību un laulības šķiršanas gadījumā katram paliek tas, kas tam ir piederējis, un otrs laulātais nevar neko prasīt, pat ja viņš piedalījies attiecīgās mantas iegādē. Tāpat arī laulības šķiršanas gadījumā uz laulāto nav attiecināmi otra laulātā parādi (neatkarīgi no tā, vai ir līgums par laulāto mantas šķirtību vai kopību) – piemēram, ja vīrs uz sava vārda ir paņēmis kredītu dzīvokļa iegādei, tad pēc laulības šķiršanas sievai nav jāatbild ar savu mantu gadījumā, ja nu jau bijušais vīrs nevar nokārtot savas saistības ar banku. Latvijā bieži izplatīta prakse – ja vienam no laulātajiem uz pēdām min kreditori, tad manta tiek noformēta uz otra laulātā vārda un laulība tiek šķirta (laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības). Vienīgi šajā situācijā pastāv risks, ka nu jau bijušais laulātais, uz kura vārda pārrakstīta manta, var pēkšņi ņemt un pazust ar visu mantu.

Normatīvie akti neparedz obligātu pienākumu laulības līgumu reģistrēt Laulāto mantisko attiecību reģistrā, ko kārto Uzņēmumu reģistrs, tomēr, lai laulības līgumam piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām (kreditoriem, parādu piedzinējiem u. c.), tas ir jāreģistrē Laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Gadījumā, ja laulības līgumā ir atruna par nekustamo īpašumu, tad laulības līgums ir reģistrējams arī Zemesgrāmatā pēc īpašuma atrašanās vietas.

Laulības līgumu reģistrē tajā Uzņēmumu reģistra nodaļā, kuras apkalpojamā administratīvā teritoriālā iedalījumā atrodas vismaz viena laulātā dzīvesvieta (piemēram, ja viena laulātā dzīvesvieta ir Rīga, bet otra – Valmiera, tad pieteikumus varēs iesniegt vai nu Uzņēmumu reģistra Rīgas, vai Valmieras nodaļā).

Lai reģistrētu laulības līgumu Laulāto mantisko attiecību reģistrā, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz šādi dokumenti:

• pieteikums, ko paraksta viens vai abi laulātie;
• laulības apliecības kopija;
• tā dokumenta oriģināls vai notariāli apliecināta kopija, uz kuras pamata lūdz izdarīt ierakstu laulāto mantisko attiecību reģistrā;
• dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu (LVL 10);
• dokuments, kas apliecina samaksu par publikāciju oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis (LVL 8).

Uzņēmumu reģistra valsts notārs divu darbdienu laikā pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu (vai attiecīgi – atteikumu izdarīt ierakstu) laulāto mantisko attiecību reģistrā.

Laulātajiem ir jāpaziņo Uzņēmumu reģistram par grozījumiem laulāto mantiskajās attiecībās vai citās ziņās, kas attiecas uz reģistrētajām laulāto mantiskajām attiecībām.