Kultūru atšķirības darba vidē

    Šobrīd darba tirgus vide visā pasaulē kļūst arvien raibāka, pateicoties tieši darbinieku dažādībai gan tautības, gan kultūras ziņā. Arvien lielāki un ietekmīgāki kļūst dažādi starptautiski uzņēmumi, kuros darbinieku sastāvs, pēc būtības, nevar būt viendabīgs. Tā tas notiek arī Latvijā. Turklāt, arī paši latvieši dodas jaunas darba pieredzes gūšanā uz ārzemēm, kur tiem nākas saskarties ar kultūru atšķirībām, kas īpaši labi jūtamas darba vidē. Šoreiz espati.lv apzināja sievietes, kuras ikdienā strādā kopā ar cittautiešiem gan tepat Latvijā, gan arī ārzemēs.

Ne tikai kolēģis - cittautietis
    Taču arī tad, ja attiecīgajā uzņēmumā nav neviens darbinieks – cittautietis, nereti vienalga gadās nokļūt atšķirīgu kultūru vidē, piemēram, sastrādājoties ar sadarbības partneriem ārzemēs. Un pat tad, ja šī sadarbība notiek caur internetu, ir iespējamas nesaprašanās un pārpratumi, kuru iemesls var būt meklējams arī atšķirīgajās kultūrās, kas cilvēkiem liek skatīties uz vienu un to pašu lietu stipri atšķirīgi.
Espati.lv apzināja trīs sievietes, kas strādā Latvijā un ārzemēs, un kuru ikdiena ir tiešā veidā saistīta ar kolēģiem – cittautiešiem. Vēlējāmies uzzināt, cik ļoti jūtamas ir šīs kultūras atšķirības ikdienas darba procesā, un kā ar tām tikt galā – cīnīties vai sadzīvot un pielāgoties?
Mūsu šī stāsta varones ir Marta, 25 gadi, strādā starptautiskā aviokompānijā Latvijā, Anda, 27 gadi, strādā lielā un redzamā reklāmas aģentūrā, arī, tepat, Latvijā un Vita, 23 gadi, strādā reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrā Šanhajā, Ķīnā

Dažādie uzskati par darbu
    Runājot par kultūras atšķirībām darba vidē, tiek izdalītas sešas pamatlietas, kuras dažādu tautību un kultūru cilvēki uztver dažādi. Tās ir šādas:
Atšķirīgi un dažādi saziņas stili – piemēram, ļoti skaļa vai klusa runāšana, neverbālā valoda un žesti, kuri dažās kultūrās var būt ļoti uzkrītoši lietoti un pat traucējoši u.c.
Atšķirīga attieksme pret konfliktiem – dažās kultūrās konflikti tiek uzskatīti par pozitīvu un izaugsmi radošu parādību, taču citās tos uztver kā traucējošus un novēršamus. Ja satiekas divi kolēģi ar šādiem pretējiem uzskatiem par konfliktu, tad, varētu teikt, ka konflikts ir neizbēgams!
Dažādas pieejas uzdevumu pabeigšanai – vienas kultūras cilvēki būs tendēti uzdevumus veikt un pabeigt kopā, citi, savukārt, vēlēsies to darīt pēc iespējas individuālāk, nevienu kolēģi neiesaistot, un var apvainoties, ja kāds vēlas iesaistīties, jo to uztvers kā neuzticību paša spēkiem.
Dažādi lēmumu pieņemšanas stili – ir kultūras, kurām raksturīga kopīga lēmumu pieņemšana, iesaistoties visiem kolēģiem, un ir arī tādas kultūras, kurās pieņemts lēmumu pieņemšanu uzticēt tikai, piemēram, vadītājam.
Atšķirīga attieksme pret emociju paušanu – dažās kultūrās jebkāda emociju paušana darba vietā ir nepieņemema, savukārt, citās kultūrās ir uzskats, ka emocijas ir jāpauž, piemēram, emocionāli piesātināti konflikti virza uz izaugsmi.
Dažādas pieejas jaunu zināšanu ieguvei – ir kultūras, kurās par svarīgākām zināšanām uzskata tās, kas gūtas praktiskā ceļā, kamēr citās kultūrās teorētiskās zināšanas ir tās, kas tiek vērtētas augstāk.

Reālu sieviešu pieredze
    Marta: „Es strādāju vienā no lielākajām aviokompānijām, tepat, Rīgas lidostā. Protams, kā jau starptautiskā kompānijā, arī manā darba vietā strādā pietiekoši daudz darbinieku, kuri ir cittautieši. Tas arī bija noteicošais faktors tam, ka pretendējot uz šo savu amatu, manām angļu valodas zināšanām bija jābūt ļoti labā līmenī, lai ikdienā varētu sazināties un produktīvi sastrādāties ar kolēģiem – cittautiešiem. Taču, ja jau tikai valodā vien būtu tā sāls! Man personīgi nākas ļoti cieši sastrādāties ar kolēģi, kas pēc tautības ir gruzīns. Un ticiet man – sākums šai sadarbībai nebūt nebija viegls. Problēma slēpās tajā, ka viņš sākotnēji vienkārši neuzskatīja, ka sievietei var uzticēt kādus nozīmīgus pienākumus! Tā viņš esot audzināts un viss! Viņš visu vēlējās darīt pats, piedāvājās padarīt arī manu darbu daļu. Man nācās ilgi un dikti sevi pierādīt caur dažādiem darbiem un projektiem, līdz pārliecināju viņu, ka esmu viņam un vīriešiem kā tādiem, vienlīdzīga un, ka spēju paveikt uzdevumus tikpat labi, ja ne vēl labāk kā viņs! Tagad jau vairākus gadus strādājam kopā un viņš ir atzinis, ka ir mainījis savus uzskatus par sievietēm un to spēju paveikt nopietnus darbus.”
   
    Anda: „Mans stāsts ir par kolēģi – itāli. Mēs abi strādājam lielā reklāmas aģentūrā Rīgā. Viņš uz Latviju ir pārvācies pirms pāris gadiem, tieši darba dēļ. Dzimis Itālijā, bet dzīvojies vēl pa Spāniju un kur tik vēl ne! Sākumā jau viss bija ļoti labi – attiecības mums veidojās ļoti draudzīgas un jaukas, jo, kā jau itālis, šis kolēģis bija ļoti komunikabls un dzīvespriecīgs. Taču problēmas rdās brīdī, kad priekšniecība uzticēja mums abiem kopīgi izveidot kādu projektu. Es pamazām sāku saprast, ka mans itāļu kolēģis ir darba spējīgs tikai agrās rīta stundās, kad es vēl neēsmu īsti pamodusies, bet ap dienas vidu, kad man ir īstais darba spara laiks, viņam sākas tāda kā slinkošana, izvairīšanās no darbiem un aizbildināšanās ar citām, it kā svarīgām, lietām. Mani pamazām sāka mākt dusmas, līdz nolēmu ar viņu nopietni runāt! Un izrādījās, ka viņš vienkārši bija radis visu savu mūžu pie siestas laika dienas vidū, kad nav jāstrādā, bet var atpūsties, kā tas ir pieņemts viņa dzimtenē un citās siltajās zemēs! Un skaidrs, ka pierast pie Latvijas darba dienas ritma, viņam bija vairāk, kā sarežģīti! Taču ar laiku mēs šo problēmu atrisinājām – ja citādi nevarēja, tad devāmies darbus darīt uz kafejnīcu! Un ziniet – esmu sapratusi, ka arī tā var strādāt un gala rezultāts no tā it nemaz necieš! ”
   
    Vita: „Uz Ķīnu esmu devusies jaunas darba pieredzes gūšanā. Dzīve šādu iespēju piedāvāja un es nolēmu to izmantot. Protams, Ķīna ir visās ziņās pilnīgi atšķirīga no Latvijas, arī darba kultūras ziņā. Pirmā lieta ir tā, ka šeit valdošs ir uzskats, ka tikai gados veci cilvēki ir gudri un tikai viņiem var piešķirt nopietnus un atbildīgus amatus. Kamēr esi jauns, tev nekādi atbildīgie amati nespīd, tev sevi jāpierāda un dzīves laikā jāuzkalpojas līdz nozīmīgam amatam. Vispār jau, it kā, pareizi, taču no otras puses, lai cik spīdošas tev būtu idejas, tevi te neņems nopietni vien tādēļ, ka esi par jaunu, vari vien visu mūžu gaidīt, kamēr būsi pietiekoši vecs! Un otra lieta, kas man šobrīd ir iekritusi acīs ir ķīniešu šausmīgais haotisms. Viņi skrien un bļauj un visu dara reizē. Mani tas vienkārši tracina. Brīžiem šķiet, ka nav vērts mēģināt ar viņiem sastrādāties, jo viņi nav uz to spējīgi. Taču, protams, pie visa var un vajag pielāgoties, arī es to mēģināšu, jo šobrīd te, Ķīnā, rit tikai mani pirmie darba mēneši! ”

Kā sadzīvot un pielāgoties?
    Ir skaidrs, ka cīnīties pret kultūras atšķirībām ir muļķīgi, jo cilvēki ir dažādi, dzīvo dažādās valstīs, runā dažādās valodās un nav brīnums, ka to uzskatu uz to, vai citu lietu var būt atšķirīgi. Būtībā tas taču ir pat interesanti un nereti no sava kolēģa – cittautieša mēs varam daudz ko iemācīties! Tomēr reālajā ikdienā un darba vidē ar šīm atšķirībām, lai cik tās nebūtu amizantas un interesantas, nākas sadzīvot, pielāgoties tām, citādi produktīva sadarbība nav iespējama. Kā to panākt? Šeit savus padomus sniedz dažādi kultūras un biznesa eksperti:
Pilnveido savu angļu valodu cik vien tas ir tavos spēkos. Protams, pastāv iespēja, ka tu sazinies ar saviem kolēģiem – cittautiešiem arī kādā citā valodā, tomēr visticamākais variants ir tas, ka savas darba karjeras laikā tev visbiežāk nāksies izmantot tieši angļu valodu, kura skaitās populārākā „biznesa valoda” pasaulē. Un skaidrs, ka nepilnīgas valodas zināšanas var pasliktināt sadarbību, vēl pirms tajā ir parādījušās kultūras atšķirības!
Pieklājības ievērošana un saglabāšana visu sadarbības laiku ir pati par sevi, it kā, tik saprotama, taču tajā pašā laikā ļoti būtiska nepieciešamība. Lai no kuras valsts tavs sadarbības partneris vai kolēģis būtu, viņš novērtēs šo pieklājību un tas tikai stiprinās jūsu kontaktu! Respektē un cieni sadarbības partnera vai kolēģa nacionalitāti un kultūru, un to pašu sagaidīsi pretīm.
Vienkārša valoda – nekādu radošu teikumu, metaforu un citu valodas izskaistināšanas līdzekļu! Labākajā gadījumā kolēģis – cittautietis var šos izteikumus nesaprast, sliktākajā gadījumā stipri pārprast, kam sekas var būt neparedzamas.
Ja gadījumā kaut kas nav skaidrs tajā, ko kolēģis vai sadarbības partneris tev saka, vai no tevis sagaida, visdrošākais veids, kā to saprast, ir pārprasīt to viņam vēlreiz! Un no tā nav jākaunas, jo tā tu tikai parādi, ka tev tik tiešām interesē produktīva un kvalitatīva sadarbība bez pārpratumiem un domstarpībām to dēļ.
Pirms uzsākt sadarbību ar kādu kolēģi vai sadarbības partneri no citas valsts un kultūras, vislabākais veids, kā rast pirmo priekšstatu par šo cilvēku, ir ievākt informāciju par viņa valsti, kultūru, tradīcijām. Jāizprot, kas varētu būt tas atšķirīgais, kas kopīgais. Šāda rīcība tikai palīdzēs turpmākajā sadarbībā!
Rodi kontaktu ar savu sadarbības partneri vai kolēģi – nekautrējies viņam pajautāt sev interesējošus jautājumus par viņa kultūru un darba lomu tajā un arī pati stāsti par savu kultūru un to, kā pieņemts strādāt tajā. Arī šādas sarunas var palīdzēt pielāgoties un rast kompromisus visdažādākajās situācijās!